trešdiena, februāris 25
ceturtdiena, februāris 12
ne - par - ko.
nu ne par ko. pilnīgi ne par ko sacepās. abas divas. manas mūža sievietes. tas ir kkāds absurds. es visu biju izdomājis ar savu vīrieša lõģiku(kuru viņas nesaprot), ka ir tā, kā es biju sapratis, un ka viss ir kārtībā. bet nē, redz nedrīkstot tā darīt. nu comon. un nē, es nejūtos vainīgs, jo darīju, tā, kā man šķita tajā brīdī iespējams, nevis labāk vai kā, bet iespējams. pajautājiet lūdzu vismaz, ja kkas nav tā, kas notiek un kapēc, jo pašlaik, es visu varu smuki izskaidrot.
mēs esam īsti draugi, un šitas ir lieki. jūs, jebkurā gadījumā, man esat 1. vietā. neaizmirstat to!
mēs esam īsti draugi, un šitas ir lieki. jūs, jebkurā gadījumā, man esat 1. vietā. neaizmirstat to!
pirmdiena, februāris 9
skrienot garām.
šodien aizdomājos, par to ka man vajag kādu jaunu mērķi - materiālu mērķi. gribas kko iegādāties, tādu lielu. mērķi vajag tādu, lai varētu sasniegt, bet būtu arī ko pasvīsts. izdomāšu drīz.
aa, un vajag satikt Mētru, jo neko par viņu vairs nezinu.
aa, un vajag satikt Mētru, jo neko par viņu vairs nezinu.
sestdiena, februāris 7
Mazie rūķīši!
trīs mazi rūķīši. visiem kkas kopīgs. tieši tādēļ, vakari viņiem ir tik piepildīti ar visu ko vien var vēlēties.
mazie rūķīši bija devušies izbraucienā - uz nekurieni. tieši tādēļ tas ir tik labi, jo mērķa ta nav, bet viss pārējais ir. sirdspuķītes,(rūķu meitenes) bija parūpējušās, par našķiem, kurus bija jābauda starp motoru rūkoņām un automobīļu mestajiem gaismas lokiem. protams mēnesgaismā. ar šo lielisko sensuālo atmosfēru viņiem vakars sākās. un tieši tik pat lieliskā garā viņš arī turpinājās. paēduši, un ievilkuši miera pīpi, rūķi nolēma doties lūkoties milzu mehāniskus putnus, kuri laižas lejup no debesu plašumiem. par noželu neviens mehāniskais lidotājs nebija atrodams zilajās ārēs, bet tas jau nebija svarīgi, jo galvenais jau ir process. rūķi, kā izrādījās vakara gaitā, ir ārī ļoti neķītri un pat grūti aprakstāmi jociņi pavadīja viņus visu vakaru. pēc lidojošo mehānisko putnu nolaišanās vietas apmeklēšanas, devās tālāk lielceļu plašumos. attapās rūķi, pie Paijas. ļoti daudz dīvaina izskata radījumi, kurus rūķiem bija grūti saprast. visiem kā vienam, bija garas acis, līdz pusei pavērtas. tirināšanās superīgi duperīgā ritmā šoreiz rūķus nesaistīja.
tā nu rūķu zemē lēnām sāka aust rīts. rūķi atkal saleca KIT kārā un varēja doties likties uz auss. katrs savā svētnīcā, lai ko tādu būtu spēks atkārtot! paldies rūķiem par superīgi duperīgo naksiņu!
mazie rūķīši bija devušies izbraucienā - uz nekurieni. tieši tādēļ tas ir tik labi, jo mērķa ta nav, bet viss pārējais ir. sirdspuķītes,(rūķu meitenes) bija parūpējušās, par našķiem, kurus bija jābauda starp motoru rūkoņām un automobīļu mestajiem gaismas lokiem. protams mēnesgaismā. ar šo lielisko sensuālo atmosfēru viņiem vakars sākās. un tieši tik pat lieliskā garā viņš arī turpinājās. paēduši, un ievilkuši miera pīpi, rūķi nolēma doties lūkoties milzu mehāniskus putnus, kuri laižas lejup no debesu plašumiem. par noželu neviens mehāniskais lidotājs nebija atrodams zilajās ārēs, bet tas jau nebija svarīgi, jo galvenais jau ir process. rūķi, kā izrādījās vakara gaitā, ir ārī ļoti neķītri un pat grūti aprakstāmi jociņi pavadīja viņus visu vakaru. pēc lidojošo mehānisko putnu nolaišanās vietas apmeklēšanas, devās tālāk lielceļu plašumos. attapās rūķi, pie Paijas. ļoti daudz dīvaina izskata radījumi, kurus rūķiem bija grūti saprast. visiem kā vienam, bija garas acis, līdz pusei pavērtas. tirināšanās superīgi duperīgā ritmā šoreiz rūķus nesaistīja.
tā nu rūķu zemē lēnām sāka aust rīts. rūķi atkal saleca KIT kārā un varēja doties likties uz auss. katrs savā svētnīcā, lai ko tādu būtu spēks atkārtot! paldies rūķiem par superīgi duperīgo naksiņu!
otrdiena, februāris 3
Abonēt:
Ziņas (Atom)