ehh, cik sen te nav būts. ja godīgi, man patīk šeit iegriesties, bet, lai to darītu, vajag pabūt vienam kaut stundu.
viss ir kārtībā! jā, tiešām. es zinu neizklausās pēc manis, jo man jau miers un tādas lietas nepatīk, bet sāk šķist ka tomēr ir iepatikušās. jo par neko nav jāuztraucās, vai jādomā viss nāk pats no sevis. viss foršākais ir tas, ka nekas nav jātēlo, tu esi tāds kā esi. šī atziņa nāca vēlu un ar grūtībām. man jau šķiet, ka īstenībā vajag mazliet no sevis prasīt vairāk, jo tas, nu tākā, uztur Tevi formā. pašlaik esmu izkritis no formas gan morali, gan fiziski, un tas man nepatīk. aij, atkal nonācu pretrunās ar sevi. bet tāds nu es esmu.
pāris nedēļas atpakaļ, nu jau var teikt biju iepīts vienā mīlas 4 stūrī. kādas izjūtas, pat aprakstīt grūti. atmiņas... tas viss kopā. tas ir tik inčīgi. it kā jau mēs gandrīz vnm zinam kā viss beigsies, bet tik un tā ir satraukums par to kā nu būs, un viss no tā izrietošais. manuprāt, mēs dzīvojam tikai dēļ kaut kādām izjūtām un ja tā, tad tās noteikti ir vienas no tām.
es būšu atpakaļ.
ceturtdiena, oktobris 1
Abonēt:
Ziņas (Atom)